Dievs, svētī Latviju,
Mūs dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs, Latvijā!
(*) - Jautājumi, uz kuriem, izpildot testu, atbildes ir jāieraksta.
Kārlis Baumanis
Pirmo Vispārējo dziesmu svētku laikā, 1873.gadā.
Brīvību
Trīs kulturvesturīsko apgabalu: Kurzemi, Vidzemi, Latgali
Triju zvaigžņu ordenis
Ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju, Zviedriju
Ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju
Liepājā un Ventspilī
Daugava, Lielupe, Gauja, Venta
Gaiziņkalns
Izdevīgs tranzītam un zvejniecībai
Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale
~2 milj.
Emigrācija
Kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, lībieši
Krievi, baltkrievi, ukraiņi
Samazinājās
Krusta kara laikā izveidojās Livonija, notika Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu saliedēšana, tika ieviesta kristietība, tika veicināta tirdzniecība ar Eiropas valstīm.
Sākās atsevišķo Latvijas teritorijā dzīvojošo tautību konsolidācija vienotā nācijā. Tuvināšanas posms Eiropas saimniecībai un kultūrai.
Polijas – Lietuvas, Krievijas, Zviedrijas pakļautībā
(?) Pieieja Baltijas jūrai
- gadsimta otrajā pusē
Veicināja latviešu pašapziņas veidošanos un rosināja interesi par vēsturi
Dzimtbūšanas atcelšana.
Baltijā sākas rusifikācija politika.
Lauksaimniecība, zvejniecība.
Ar jaunlatviešu kustību. (Juris Alunāns, Krišjānis Valdemārs, Atis Kronvalds)
Pirmo reizi Latvijas vēsturē publiski tika pausta ideja par latviešu tautas brīvību.
Samazinājās iedzīvotāju skaits.
Rīgas rūpniecības uzņēmumi tika evakuēti.
Kurzeme tika okupēta un Кurzemes iedzīvotāji devās bēgļu gaitās.
Gribēja atbrīvot Latvijas teritoriju no vāciešu okupantiem. Kurzemes okupācijas laikā radās ideja par nacionālo latviešu karaspēka vienību dibināšanu. Patriotisma sajūta.
1915.gada rudenī - Rīgas aizstāvēšanas kauja (Rīgas pievārtē).
1916.gadā Jūlija kauja.
1916.gadā Nāves salas kauja (pie Ikškiles).
1917.gadā Ziemassvētku kaujas (Rīgas aizstāvēšana).
Brestļitovskas miera līgums
1918.gada 18. novembris
7. Kuram valsts darbiniekam ir vislielākie nopelni Latvijas diplomātiskās atzīšanas panākšanā 20.gadsimta sākumā?
Zigfridam Meierovicam.
Neatkarību.
Oskars Kalpaks.
Šajā dienā Latvijas armija izcīnīja nozīmīgo uzvaru brīvības cīņās. 1919.gada 11.novembrī atbrīvoja Pārdaugavu no bermontiešiem.
Padomju Krievija atzina Latvijas neatkarību.
Jānis Čakste
Satversmes sapulce 1922.gada 15.februārī.
Agrārā reforma
Parlamentārā demokrātiskā republika.
Antikonstitucionālais valsts apvērsums
Autoritārisms
Visu partiju darbība tika pārtraukta
Brīvības pieminekli
Latvija zaudēja neatkarību
Padomju Krievijas armija iegāja Latvijas teritorijā. Sākās Latvijas okupācija
Pirmā Latvijas iedzīvotāju deportācija uz Sibiriju
23. Kas notika ar Latvijas vācbaltu (Baltijas vāciešu) mazākumtautību laikā no 1939. gada līdz 1941.gadam?
Repatriācija Vācijā
Negatīva, noliedzoša.
Tika iznīcināti
Gan vācu, gan padomju armijās.
Emigrēja uz ārzemēm.
Otrā Latvijas iedzīvotāju deportācija.
Kolektivizācija.
Ievedot izejvielas un darbaspēku no citām republikām.
Industrializācijas samazināšana.
Imigrācijas samazināšana.
Proporcionālā saimniecības attīstīšana.
Latviešu valodas lietošanas paplašināšana.
32. Kurai sabiedriski politiskajai organizācijai bija izšķirošā loma Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā?
Latvijas tautas frontei. LTF.
Deklarāciju par Latvijas republikas neatkarības atjaunošanu.
1991.gada 20.janvāris - barikāžu aizstāvju atceres diena.
Latvijas Republikas Augstākā Padome paziņoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu pilnā apjomā.
Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Eiropas Savienībā (ES), NATO.
Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Raimonds Vējonis.
Rīgas vēsturiskais centrs kur atrodas viduslaiku apbūve un jūgendstila celtnes. 1525.gadā (16.gadsimta) bija izdoti pirmās grāmatas latviešu valoda.
Dainas
Keramika, mūzikas instrumenti, dzintara izstrādājumi
Latviešu tautas atmoda
Pateicoties Jūgendstila pērlei
Rundāles pils
Bija viens no Latvijas "pirmās atmodas" galveniem ideologiem. 1894.gada Krišjānis Barons sistematizēja un izdota tautasdziesmu grāmatu: „Latviju Dainu”
Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki.
"Lāčplēsis"
Rainis bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem.
Literatūras un teātra attīstība
Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis
Vadīja Rīgas Latviešu teātri, popularizēja teātra mākslu, nodibināja "Alunāna teātri" Jelgavā.
14. Kuriem režisoriem ir nozīmīga loma latviešu teātra mākslas attīstībā laikā no 20.gs. 20. līdz 60. gadiem?
Eduards Smiļģis (Dailes teātris), Alfreds Amtmanis-Briedītis (Latvijas Nacionālā teātris)
Viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem
Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.
Kārlis Zāle
Dziesmusvētki, tautas tērpi, keramika
Cenzūra, Ideoloģisks dīktats un sociālistisko reālismu robežas.
Dzejnieki. Izcili Latviešu dzejnieki. Veicināja latviešu pašapziņas.
Komponisti
Mazā un Lielā ģilde, arī Vecrīgas baznīcas, Vāgnera zāle un Melngalvju nams Nacionālais operas teātris, Valsts Filharmonija, Doma baznīca, Valsts konservatorija
Melngalvju nams, Rīgas Doms, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
24. Kuri kultūras darbinieki/kolektīvi pēc neatkarības atjaunošanas ir ieguvuši augstu atzinību ārpus Latvijas robežām?
Operdziedātāji Inese Galante, Inga Kalna, Sonora Vaice, Egils Siliņš. Diriģents Mariss Jansons, komponists Pēteris Vasks, vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”, kori “Ave Sol”, “Kamēr...”, “Gaudeamus”. Brainstorm, Marija Naumova Elīna Garanča (mecosoprāns), Inese Galante (soprāns) Marija Naumova, Prāta Vētra, Intars Busulis ...
Metenis, Lieldienas, Usinš, Jāņa diena, Māras diena, Miķeli, Mārtiņu, Ziemassvētki.
Jāņi (Līgosvētki)
Jāņuguns kurināšana, "līgo" dziesmu dziedāšana, dejošana, alu dzeršana un siera ēšana.
Olu krāsošana
Tradcionāli Ziemassvētku ēdieni ir zirņi un pupas. Jautraie masku gājieni
Katolicisms, Ļuteranisms, Pareizticība
Baznīca ir atdalīta no valsts; ticības tolerance un ticības brīvība.
Tautai
Sarkans ar baltu strīpu
Latviešu
Saeima
Latvijas pilsoņi vispārīgās , vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
No 18 gadu vecuma
No 21 gadu vecuma.
Uz četriem gadiem.
Saeimas priekšsēdētājs
Saeimas kārtības rullis
Saeima.
Uz četriem gadiem.
2 termiņus pēc kārtas
Reprezentēt valsti starptautiski. Ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis. Ierosināt Saiemas atlaišanu. Izvēlēties amatpersonu, kurai jāsastāda Ministru Kabinets. Sasaukt ārkārtējās valdības sēdes. Izsludināt likumus.
Ministru kabinetam.
Persona, kurai šo misiju uztic Latvijas valsts prezidents.
Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam un Ministru kabinetam kopumā. Ja Saeima neapstiprina budžetu. Ja beidzās termiņš.
Ministru kabinetam pieder likumu ierosināšanas tiesības un tiesības iecelt vai apstiprināt amatos daļu civildienesta ierēdņu. Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus - noteikumus šādos gadījumos:
- ja likumā noteiktas īpašas pilnvaras jeb deleģējums Ministru kabinetam;
- ja attiecīgais jautājums nav noregulēts ar likumu.
Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām saistošas instrukcijas:
- ja likums vai noteikumi Ministru kabinetu vai atsevišķu ministru tam īpaši pilnvaro;
- ja attiecīgais jautājums ar likumu vai noteikumiem nav noregulēts.
Valsts prezidents, Ministru kabinets un Saeimas komisijas, Saeimas deputāti, Latvijas pilsoņi
Budžets un likumi par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm
Saeima
Satversmes 1.,2.,3.,4.,6. un 77.panta grozīsanas gadījumā. Ja valsts prezidents ierosina atlaist Saeimu. Tiek apturēta likuma publicēšana un nobalsošanu pieprasa 1/10 daļa vēlētāju.
Saeima.
Satversmes tiesai.
Ikvienam.
Ja ir tiesas spriedums.
Valsts.
Visiem pilsoņiem un Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Visiem pilsoņiem un pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijas pilsoņiem un ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kurš pastāvīgi uzturas Latvijā.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Ieprikš pieteiktus miermīlīgus piketus, sapulces, mītiņus un gājienus.
Latvijas pilsoņiem
Latvijas pilsoņiem
Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi pēc būtības latviešu valodā.
Pārdot, mainīt, izīrēt saskaņā ar LR likumiem un aizliegts izmantot pretēji sabiedriskajām interesēm.
37.pants garantē tiesības uz medicīnisko aprūpi un garantē medicīniskās palīdzības minimumu.
Pamatizglītība. 9 klases.
Tautu savienībā.
Leģionāri un "meža brāļi".
Latgalē
10 000 iedzīvotāju var iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK ) likumprojektu vai tiek savākti 10% vēlētāju parakstu izsludinātam CVK likumprojektam.
Tiesā
Konstitucionālais likums „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.
Tiesības paust jebkurus uzskatus, aicinājumus, iegūt un izplatīt informāciju. Cenzūras aizliegums.
Ja ir tiesas spriedums.
Sarkanbaltsarkanā karoga vēsture ir sena. Lai gan tā izcelsmi pētījuši daudzi autori, pilnīgi droša informācija par to, kā karogs ir radies, nav. 1917. gadā tapa mākslinieka Anša Cīruļa zīmētais karoga mets ar krāsu platumu 2:1:2, kas arī kļuva par pamatu Latvijas valsts karogam. 1922. gadā Saeima pieņēma likumu par valsts karogu. Tajā bija arī noteikts, kad un kā karogs lietojams. Jau nedaudz vēlāk tika precizēts, ka karogs ir tumši sarkanā jeb karmīnsarkanā krāsā
Ģerbonis ir atpazīstamības zīme. Pirmo valsts ģerboni apstiprināja 1918. gada decembrī pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Ģerbonī bija redzama uzlecoša saule, trīs zvaigznes, kas simbolizēja trīs vēsturiskos novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali, un burts L (Latvija). 1921. gadā Satversmes sapulce apstiprināja jaunu ģerboni. Tā autors ir grafiķis Rihards Zariņš.
Ģerboņa nozīmīgākā sastāvdaļa ir taisnstūrveida vairogs ar noapaļotu lejasdaļu. Latvijas ģerbonī tas sadalīts trīs daļās. Uz tā attēlots sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, pelēks grifs (fantastisks zvērs ar lauvas ķermeni un ērgļa galvu), kas simbolizē Vidzemi un Latgali, augšā – saules motīvs.
Lūgšana „Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi tika dziedāta 1873. gadā, atklājot I vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Tās mūzikas un teksta autors bija Baumaņu Kārlis (1835-1905) – viens no pirmajiem latviešu oriģināldziesmu autoriem.
Latvija atrodas Eiropas ziemeļos, Baltijas jūras austrumu piekrastē. Latvijai ir sauszemes robeža ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju. Līdz 1940. gadam Latvijas kopējās robežas garums bija 1895 km, no tiem 494 km bija jūras robeža. Tagad Latvijas sauszemes robeža ir ap 1300 km. Latvijas teritorija aizņem 64.6 tūkst. km2 līdz 1944. gadam tā aizņēma 65.8 tūkst. km2.
Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale
2.05 mlj., Latvieši (60.5%), Krievi (26.6%), Baltkrievi (3.5%), Ukraiņi (2.4%), Poļi(2.2%), Lietuvieši (1.3%), Citas tautības (0.3%)
Pāvests Innocents III pēc Alberta lūguma 1199.g. pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām. 13. gs. visu Rietumeiropu un Centrālo Eiropu kontrolēja Romas katoļu baznīca. Uz katolizētās Eiropas politisko dzīvi ietekmi atstāja pāvestu un Svētās Romas vācu impērijas (ķeizaru) cīņa par laicīgo varu.
Visnopietnāko pretestību Zobenbrāļu ordenim izrādīja kurši un zemgaļi. 1210.g. kurši ar lielu floti mēģināja ieņemt Rīgu, bet uzbrukums cieta neveiksmi. 1228. g. uzbrukums tika atkārtots.
Oficiālais krusta karu iemesls Baltijas reģionā bija pagānu kristīšana. 1201.g., kad bīskaps Alberts lika pamatakmeni Doma baznīcai, uzskata par Rīgas dibināšanas gadu.
1558.gadā Livonijai uzbruka Krievija un Livonijasabruka, taču to pārņēma Polijas-Lietuvas karaliste un visa Latvijas teritorija nonāca Polijas-Lietuvas varā.
1561.gadā. Kurzemē uz Zemgalē izveidoja hercogisti, kurā valdīja vecie vācu ordeņa vadītāji. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi.
1600.gadā sākās karš starp Poliju-Lietuvu unZviedrijas impēriju. 1621. gadā Rīga ar Vidzemi nonāca Zviedrijas varā. Latgale palika tiešā Polijas-Lietuvas varā, bet Kurzemes-Zemgales hercogiste turpināja pastāvēt. 1721.gadā Krievijas impērija atņēma Zviedrijai Rīgu un Vidzemi.
Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja Igaunijas guberņai, bet latviešu apdzīvotos Vitebskas guberņas apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai. Vidzemes guberņa (vācu: Livländisches Gouvernement, krievu: Лифляндская губерния) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, landtāgs, bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti pagastos un muižās. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu Igaunijas guberņai. Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26. - 27. aprīlī (9.-10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto Vitebskas guberņas apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Brestļitovskas miera līgumā Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste.
Pēc kara sākās plaši zemnieku nemieri. Zemnieki atteicās pieņemt jaunās vaku grāmatas, kuras bija noteikti vēl lielāki pienākumi nekā agrāk. Stāvokļa stabilizēšanai laukos, valdība prasīja, lai muižnieki Baltijā izdarītu agrāro reformu. Pēc Prūsijas muižnieku parauga pirmie projektu par zemnieku brīvlaišanu bez zemes izstrādāja Igaunijas guberņas muižnieki. Līdzīgu projektu iesniedza arī Kurzemes (1817) un Vidzemes (1819) muižnieki. Formāli zemnieki kļuva brīvi, bet pārvietoties varēja tikai ar muižnieka un pagasta valdes (pagasts) atļauju. Tikai neliela daļa dzimtļaužu guva labumu no dzimtbūšanas atcelšanas. Tie bija krodzinieki, dzirnavnieki (Latvijā bija ap 4 tūkst. krogu un 750 dzirnavu) un lauku tirgotāji. Zemnieku stāvoklis Vidzemē sevišķi pasliktinājās 1841, kad pēc neražas gadiem muižnieki spirta dedzināšanai bija iztukšojuši arī pagasta magazīnas, kur zemnieki iepriekšējos gados bija atlikuši labību bada gadījumam. Lai izbēgtu no muižnieku patvaļas un smagajiem dzīves apstākļiem, zemniekiem radās doma izceļot. Izceļošanas kustība pārsviedās arī uz Latgali un Baltkrieviju. Muižniekiem draudēja lēta darbaspēka zudums. Valdība centās kustību apspiest, uz atsevišķām vietām tika nosūtītas soda ekspedīcijas (Kartupeļu dumpji), kas izceļot gribētājus ķēra un nežēlīgi pēra. Tomēr zemnieki meklēja jaunas iespējas izceļot, pastiprinājās pāreja pareizticībā. Lai ierobežotu muižnieku tieksmi paplašināt savus tīrumus uz zemnieku zemju rēķina, 1849 Nikolajs I apstiprināja jaunu Vidzemes zemnieku pagaidu agrārlikumu.
Tautas atmodas ideoloģijas saknes bija meklējamas ne tikai Latvijā, tās bija saistītas arī ar 1848.g. pilsoniskās revolūcijas norisēm Vācijā. Nozīmīga loma savstarpējo ideju plūsmā bija vācu dzejniekam Johanam Gotfrīdam Herderam, kurš dzīvodams Rīgā, bija iepazinies ar latviešu kultūru un uzstājās pret latviešu apspiešanu un viņu kultūras noniecināšanu. Jaunlatviešu idejas ātri izplatijās tautā. 70. gados nozīmīgākais tautas nacionālās pašapziņas modinātājs un valodas kopējs bija Atis Kronvalds. Viņa Tērbatā aizsākto Latvju rakstniecības vakaru dalībnieki Vecākajā atskaņu hronikā atrada cēsinieku kaujas karoga aprakstu. Sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par nacionālo simbolu un vēlāk par Valsts karogu. Ap 1868 jaunlatvieši pārņēma J.G.Herdera aizsākto latviešu tautasdziesmu vakšanu. Sākumā šo darbu veica Fricis Brīvzemnieks, bet vēlāk – K.Barons. Tautasdziesmas tika sistematizētas pēc satura līdzības un sakārtotas cilvēka dzīves un gadskārtu secībā (1894 iznāca “Latvju Dainu” 1. burtnīca). Tautasdziesmām vienmēr bijusi liela loma latviešu kultūrā – tajās izkristalizēti latviešu tautas dzīves uztveres un ētikas pamati.
pareizticīgās baznīcas iespiešanās Vidzemē, rosinot zemniekus aiziet no vāciski orientētās evaņģēliski luteriskās baznīcas, „Pēterburgas Avīzes” un citi izdevumi, kas veicināja nacionālismu un naidu pret vāciešiem, Rīgas Latviešu biedrības nacionālistiskā darbība, Baltijas provinču autonomijas pretinieku ierosinātā senatora Nikolaja Manaseina revīzija 1882. gadā, kas izraisīja Baltijas pārkrievošanu, latviešu zemnieku dēlu studēšana Maskavas un citās Krievijas universitātēs, no kurienes tika atnests krievu studentu nihilistiskais, sociāldemokrātiskais gars.[1]
- janvāra notikumi Rīgā Maija demonstrācijas un pirmais terora akts Streiku kustība un kaujinieku grupu uzbrukumi Oktobra manifesta pieņemšana Decembra bruņotās sacelšanās Muižu dedzināšana Sadursmes Madonas apkārtnē Apspiešana
Muižniecība Baltijas guberņās saglabāja savas pamatprivilēģijas, Vidzemes un Kurzemes landtāgi joprojām palika augstākās pašvaldības iestādes. Tomēr mazinājās pārkrievošanas spaidi, Latgalē tika atcelts drukas aizliegums. Tautskolās drīkstēja mācīt latviešu valodā, bet to atcēla 1913. gadā. LSDSP pasludināja par legālu partiju. Krievijas imperators parakstīja īpašu rīkojumu, kas atļāva veidot kooperācijas Baltijas guberņās. Vācu zemes bankai atņēma monopoltiesības[11], izveidoja Rīgas Lauksaimnieku centrālbiedrību.
Sākās 1914.20.VII/2.VIII ar Liepājas apšaudi.
1915IV Vācijas karaspēks iebruka Dienvidkurzemē un īsā laikā okupēja visu Kurzemi. Simtiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju kļuva par bēgļiem. Bēgļu lietu kārtošanai tika izveidotas īpašas bēgļu komitejas. 1915.g. 2. pusē sākās latviešu strēlnieku bataljonu formēšana.
Līdz 1. pasaules karam Krievijas armijā nekrievu karaspēka vienību nebija. 1915.g. pavasarī, kad Vācijas karaspēks iebruka Kurzemē un virzījās uz Rīgu, Valsts domes deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis panāca atļauju formēt atsevišķas latviešu karaspēka vienības. Tika ņemta vērā latviešu attieksme pret vācu baroniem un tas, ka aizstāvamā teritorija ir latviešu zeme, kā arī tas, ka jaunās patriotiskās vienības varēja izmainīt stāvokli frontē - padzīt vāciešus no Kurzemes vai vismaz atspiest tos tālāk no Rīgas. 1915.19.VII/1.VIII Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģen. M. Aleksejevs izdeva pavēli 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanu no latviešu brīvprātīgajiem. Šajās nacionālajās vienībās tika atļauts lietot latviešu valodu, nēsāt īpašu krūšu nozīmi, kā arī lietot vienību karogus ar uzrakstiem krievu un latviešu valodā
?????
4 diena pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, tika izveidota Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrija. 6. decembrī apsardzības ministra pienākumus uzņēmās J.Zālītis. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā noslēdza līgumu[2] ar Veimāras republikas pilnvaroto pārstāvi A.Vinnigu par Latvijas armijas - landesvēra (zemessardzes) - izveidošanu, paredzot tajā 18 latviešu, 7 vācu un 1 krievu rotas, kā arī 3 latviešu un 2 vācu karavīru artilērijas baterijas. Pavisam plānoja savākt 6000 brīvprātīgo. Par komandieri bija plānots uzaicināt neitrālas valsts virsnieku, taču galu galā iecēla vācu armijas majoru Šeibertu
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija cīņas par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanai 1920. gada 11. augustā. Cīņās jaundibinātā Latvijas Republika, ko bija atzinušas Igaunija, Polija un Rietumu sabiedrotie (de facto), pieveica gan Padomju Krievijas un Padomju Latvijas, gan vācu Dzelzsdivīzijas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas (Bermonta) karaspēkus. Vācbaltieši dažādos kara posmos karoja gan Tautas padomes izveidotās Latvijas Pagaidu valdības karaspēka sastāvā, gan pret to.
?????
?????
?????
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgumam, ko 23.VIII Maskavā parakstīja šo valstu ārlietu ministri V. Molotovs un J. fon Ribentrops, tika pievienots slepens protokols, par kura saturu telefoniski bija vienojušies Staļins un Hitlers. Slepenajā protokolā lielvalstu vadītāji vienojās Austrumeiropas valstis sadalīt interešu sfērās. Somija, Baltijas valstis, daļa Polijas un daļa Rumānijas nokļuva PSRS interešu zonā. Īstenojot šo slepeno vienošanos, sākās process, kas noslēdzās ar Latvijas iekļaušanu PSRS.
1940.16.VI Latvijas valdība saņēma PSRS valdības notu un tās pašas dienas vakarā Ministru kabinets nolēma PSRS ultimatīvās prasības izpildīt. 17.VI agri no rīta sarkanās armijas vienības (~100 tūkst. vīru, 2500 tanki un 2000 lidmašīnu) šķērsoja Latvijas robežas un pusdienlaikā jau bija Rīgā. Sarkanās armijas daļas ieņēma visas lielākās Latvijas pilsētas (Rīgu, Daugavpili, Rēzekni, Jelgavu, Bausku, Tukumu, Ventspili, Liepāju u.c.). Rīgā PSRS bruņutehnika tika izvietota pie valsts svarīgākajiem objektiem. Vienas dienas laikā visa Latvija tika okupēta. Sākās Latvijas aneksija, Latvijas sovjetizācija un Latvijas iekļaušana PSRS (arī Latvijas PSR).
?????
s okupācijas režīms. Šā režīma mērķus attiecībā uz Baltijas valstīm 1941 V izteica reihskomisārs A.Rozenbergs, uzsverot, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jākļūst par vācu protektorātu, lai vēlāk šīs teritorijas anektētu un iekļautu Lielvācijā; rasiski piemērotos šo tautu elementus asimilēs ar vācu rases pārstāvjiem, bet nevēlamos - iznīcinās. Baltijas jūrai bija jākļūst par vācu iekšējo ezeru Lielvācijas apsardzībā. Tika izstrādāts Baltijas kolonizācijas plāns (ģenerālplāns Ost). Baltijas valstu un Rietumbaltkrievijas pārvaldīšanai tika nodibināts reihskomisariāts Ostland ar sēdekli Rīgā. Režīma interesēs darbojās policija, gestapo, žandarmērija un šucmaņi.
?????
- pasaules kara laikā Latvija zaudēja valstisko neatkarību un 3 reizes tika okupēta. Latvijas pilsoņi karoja abu okupētājvalstu - PSRS un Vācijas - armijā un cieta milzīgus zaudējumus. PSRS armijas daļās un sarkano partizānu cīņās dzīvību zaudēja 12-15 tūkst. Latvijas pilsoņu, bet Latviešu leģionam bija ap 70 tūkst. kritušo. Vairāk nekā 150 tūkst. Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz Rietumiem (latvieši trimdā), aptuveni 22 tūkst. tika aizdzīti darbos uz Vāciju. Salīdzinājumā ar 1939 (1,89 milj.) Latvija bija zaudējusi 1/3 iedzīvotāju.
Pēc padomju zemes reformas vienlaikus ar piespiedu lauksaimniecības kolektivizāciju 1949 notika plaša iedzīvotāju izvešana (25. marta deportācija). Pavisam Latvijā staļiniskā režīma represijās (1940-1941; 1944-1953) cieta ap 150 tūkst. cilvēku. 50. gadu beigās, sākoties Hruščova "atkusnim" Latvijā, daļa represēto atgriezās.
Lai nodrošinātu sev pakļautās sarkanarmiešu daļas ar pārtiku, P. Stučkas valdība noteica monopolu graudiem, kartupeļiem, cukuram un sālij. Šos produktus iedzīvotājiem rekvizēja.
Visas tautsaimniecības nozares Latvijā tika pakļautas centralizētai plānošanai. Turpmāk tām vajadzēja attīstīties saskaņā ar piecgadu plāniem. Plānveida saimniecībā vadošā loma bija vissavienības ministrijām, kas kontrolēja ap 80% rūpniecisko ražošanu Latvijā. Forsētā industrializācija izraisīja migrāciju, kas būtiski pārmainīja iedzīvotāju etnisko sastāvu.
Pēc Augusta puča Maskavā izgāšanās, Latvijas Republikas Augstākā Padome, izmantojot PSRS ortodoksālo spēku neveiksmi un situāciju, kad impērijā sabruka konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas, kā arī balstoties uz Neatkarības deklarāciju un Latvijas Republikas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, 1991.21.VIII plkst. 13.10 pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu (111 deputāti balsoja - par, 13 - pret). Likumā tika pasludināts:
- Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme.
- Atzīt par spēku zaudējušu 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 5.punktu, ar kuru tika noteikts pārejas periods Latvijas valstiskuma atjaunošanai de facto. Likumā tika noteikts, ka līdz 5.Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu valstī pilnībā īsteno Latvijas Republikas Augstākā Padome un, ka turpmāk Latvijā būs spēkā tikai Latvijas augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi. Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Latvija atguva neatkarību un kļuva par starptautisko attiecību subjektu. 1991 VIII-IX sākās Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības atzīšanas process. 1991.18.IX Latvija kļuva par ANO dalībvalsti. Vēlāk tā iestājās arī citās starptautiskās organizācijās. (1996 Latvijai bija diplomātiskās attiecības ar >160 valstīm).
?????
Sabiedroto valstu Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija) 1921.26.I paziņoja par Latvijas valsts atzīšanu de iure. Oficiālajā paziņojumā, ko Parīzē saņēma ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics, bija teikts, ka "lielvalstis grib ar to atzīmēt savas simpātijas pret latvju tautu un godināt viņas kārtībā un mierā veikto darbu savas nacionālās dzīves organizēšanā". ASV valdība Latvijas valsti atzina 1922.28.VII.
?????
?????
?????
?????
?????
?????
?????
?????
?????
Satversmes izstrādāšana prasīs daudz laika, Satversmes sapulce pieņēma divus pagaidu konstitucionālos aktus - 27.maijā Deklarāciju par Latvijas valsti un 1.jūnijā Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus. Deklarācija par Latvijas valsti sastāvēja tikai no diviem pantiem. 1.pantā bija noteikts, ka "Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu", bet 2.pantā bija deklarēts, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi sastāvēja no 12 pantiem. Šajos noteikumos Satversmes sapulce tika pasludināta par Latvijas valsts suverēnās varas nesēju, un par tās uzdevumu tika noteikts "izstrādāt un izdot valsts pamata un agrārās reformas likumus", paredzot, ka sava uzdevuma veikšanas periodā Satversmes sapulce darbojas kā parlamentārā likumdevēja iestāde. Pēc savu uzdevumu izpildīšanas Satversmes sapulcei savas pilnvaras bija jānoliek.
Svarīgākais Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas valsts Satversmes izstrādāšana un pieņemšana. 1922.gada 20.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu. Likums noteica, ka Satversme stājas spēkā 1922.gada 7.novembrī pulksten 12 dienā. Šajā laikā uz pirmo sēdi bija jāsanāk jaunievēlētajai Saeimai, kuras vēlēšanas bija noteiktas uz 7. un 8.oktobri. Šajā laikā izbeidzās Satversmes sapulces pilnvaras.
LR Satversmes vispārējos noteikumos ietverti 4 panti. 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. Pants nostiprina principus: Latvijas valsts suverenitāti un valsts iekārtas demokrātisko raksturu. 2. pants nosaka , ka valsts suverēnā vara Latvijas pieder Latvijas tautai. „Latvijas tauta” ir Latvijas pilsoņu kopums. 3. pants nosaka, ka Latvijas teritorijas starptautiskos līgumos atzītās robežās sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. 4. Pants nosaka, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.
1993.g. 5.-6.jūnijā tika ievēlēta LR 5.Saeima, kura saskaņā ar Satversmei sapulcējās uz pirmo sēdi jūlija sākumā. Saeimas deputāti pieņēma Paziņojumu, ka „LR Satversme stājusies spēkā pilnā apjomā”
LR Saeimas ir tiesības izdarīt grozījumus Satversmē, un tai ir likumdošanas tiesības. Tā ir pilnvarota ievēlēt, iecelt un apstiprināt, kā arī atbrīvot dažādas amatpersonas. Tikai Saeima ir tiesīga lemt par kara uzsākšanu vai slēgt mieru. Starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiršanu jautājumu, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Saeimai ir tiesības apstiprināt valsts budžetu, lemt par valsts bruņotu spēku lielumu un kontrolēt valdību.
?????
Tautas nobalsošanai obligāti jānotiek, ja Saeima grozījusi Satversmes 1,2,3,4,6, vaii 77.pantu. Tai jānotiek viena līdz divu mēnešu laikā pēc Saeimas lēmuma par minēto pantu grozīšanu. Saeimas deputāti var ierosināt tautas nobalsošanu divos gadījumos: Ja mainas Latvijas dalības nosacījumi ES un ja to pieprasa puse deputātu.
Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz 4 gadiem. Valsts Prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk ka 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.
Valsts Prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Valsts Prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Valsts Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu.
?????
?????
?????
?????
?????
?????
Valstij jāuzņemas noteikti pienākumi to cilvēku sociālajai aizsardzībai, kuri nespēj gādāt paar sevi, un jāgarantē iespējas pašiem parūpēties par savu labklājību tiem, kas to nespēj. 105.Pants garantē tiesības uz īpašumu. 106.-108. Pants veltīts cilvēka tiesībām uz humāniem darba apstākļiem un tā apmaksu. 107.pants veltīts darba tiesībām. 108.pants strādājošiem dod tiesības uz koplīgumu, ka arī tiesības streikot 109.pants nosaka cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. 110.pants nosaka valsts aizsardzību un atbalstu laulībai, ģimenei, garantē vecāku un bērna tiesības. 113.pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību. 114.pants veltīts to cilvēku tiesībām, kas Latvijā pieder pie mazākumtautītām. 115.pants nosaka valsts aizsardzību cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. 116.pants nosaka, ka valsts likumā paredzētajos gadījumos var ierobežot virkni personas tiesību.
?????
| Vards, uzvards | |
|---|---|
| Kārlis Baumanis | Latvijas valsts himnas autors |
| Garlībs Merķelis | Bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists. Publiceja "Latvieši". Viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā. Veicināja latviešu pašapzinās veidošanos |
| Jānis Čakste | Bija pirmais Latvijas Valsts prezidents |
| Kārlis Ulmanis | pirmais Latvijas Ministru prezidents, pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma — Latvijas diktators |
| Raimonds Vējonis | LR prezidents |
| Krišjānis Barons | bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. Pirmās atmodas ideologs. |
| Rainis | bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. |
| Rūdolfs Blaumanis | bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists. |
| Ādolfs Alunāns | bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu". Vadīja Rīgas Latviešu teātri, nodibināja teātri Jelgavā |
| Eduards Smiļģis | bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis un vadīja (20-60 gg.) Dailes teātri. |
| Alfreds Amtmanis-Briedītis | bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs. Vadīja Latvijas Nacionālā teātris. (40-60 gg.) |
| Jānis Rozentāls | glezniecības vecmeistars |
| Vilhelms Purvītis | glezniecības vecmeistars |
| Jāzeps Vītols | bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs. |
| Ojārs Vācietis | dzejnieks |
| Imants Ziedonis | dzejnieks |
| Raimonds Pauls | Komponists |
| Imants Kalniņš | Komponists |
| Kārlis Zāle | Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriāla autors |
| Elīna Garanča | operdziedātāja, mecosoprāns |
| Inese Galante | operdziedātāja, soprāns. |
| Sonora Vaice | operdziedātāja, soprāns. |
| Marija Naumova | dziedātāja |
| Intars Busulis | mūziķis, dziedātājs un trombonists |
| Ave Sol | koris |
| Kāmer … | koris |
| Gaudeamus | vīru koris |
| Prāta Vētra |
| Datums | |
|---|---|
| 13. gs. | Krustnešu iebrukums |
| 16 gs | pervaja shkola |
| 19. gs. | Latviešu tauta atmoda |
| 19. gs. beigums | Dzimtbūšanas atcelšana |
| 1873 g. | Pirmie Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki |
| 1905 g. | Revolucija, tika pausta ideja par latviešu tautas brīvību. |
| 1918 g. | Brestļitovskas miera līgums |
| 18.11.1918 | Latvijas valsts pasludināšana (proklamēšana) |
| 11.11.1919 | Bermontiāde: Latvijas armija pabeidza Pārdaugavas atbrīvošanu no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas. Lāčplēša diena |
| 1920. - 1937. gg | Agrārā reforma |
| 15.05.1934 | Latvijā valsts apvērsums |
| 1935 g. | brīvības piemineklis atklāšana |
| 23.08.1939 | Molotova - Ribentropa līgums |
| 17.06.1940 | Padomju armija iegāja Latvijas teritoria |
| 14.06.1941 | Pirma deportacija Sibirijā |
| 25.03.1949 | Otra deportacija Sibirijā |
| 04.05.1990 | Latvijas Neatkarības deklarācija |
| 20.01.1991 | barikāžu aiztavju atceres diena |
| 21.08.1991 | LR Augstākā Padome pazinōja par Latvija neatkar'bas atjaunošanu pilnā apjomā |
| 01.05.2004 | Eiropas Savieniba pievienošana |